Šis ir stāsts par četriem draugiem, Argentīnu un to, kas ar mums šeit notika un notiks. Mēs meklējam skaistumu dažādībā, piedzīvojumus un iespējas palīdzēt tiem, kuriem esam līdzās. Šeit vasara ir ziemā un ziema ir vasarā, un augšana ne vienmēr ir viegla, bet augļi būs - daļa paliks šeit, daļu vedīsim atpakaļ.



Mar 16, 2009

Latvieši Buenosairesā

Vai latviešiem ārpus savas zemes vienmēr nebūtu interesanti satikt savus tautiešus? Katram no viņiem ir savs atšķirīgs stāsts. Taču daudzi no šejienes latviešiem Argentīnā pavadījuši gandrīz visu savu mūžu, jo ieceļojuši te II Pasaules kara laikā. Izvēle kritusi par labu Argentīnai, jo šī bijusi viena no retajām zemēm, kas uzņēmusi bēgļu ģimenes, neprasot, lai visi no viņiem ir darbaspējīgi.
Tieši tā šeit nokļuvušas arī 2 tagad jau cienījama vecuma dāmas Dzintra (Argentīnas pasē viņa gan kļuvusi par Daintru) un Mirdza, kuras satiekot vairāk klausījāmies viņu stāstos, jo mums daudz jauna ko stāstīt nebija, tā kā viņas Latvijas ziņām rūpīgi seko līdzi. Turklāt kā jau visiem, kam mūža pieredze tik liela, stāstu ir daudz un gandrīz visas pārmaiņas Argentīnā pēdējā gs. laikā, viņas vairāk vai mazāk izbaudījušas uz savas ādas. Tik interesanti kā mūsu vecvecāku stāsti! Daudzi no tiem apkopoti grāmatā „Latvieši Argentīnā”, taču neformālākā formā pirmo pieredzi, cenšoties iedzīvoties šajā zemē, pauž Mirdzas dzejoļi. Tā, piemēram, tajos aprakstīti joki, argentīniešiem cenšoties saprast latviešu vārdus:

„Atbraucējus vētīja,
Dokumentus pētīja. (...)
Vārdi, kas ir tulkojami,
Spāņu vīzē ierakstāmi.
Juris tā par „Horhe” tiek,
Jānim „Huan[a]” vārdu liek. (...)
Rakstot vārdu Valija1
Ierēdnītei jāsmaida:
Meičai laikam uzlikts sods –
„Čemodāna” vārds tai dots ...”

Daļa no pantiņiem sasaucas arī ar mūsu pirmajiem iespaidiem par atšķirīgo, neparasto ļoti triviālās lietās, jo bez tām jau neiztikt 

„Vērša gaļu parasti
Lieto argentīnieši:
Cep uz oglēm gatavus
Govju ribu gabalus;
Lopu iekšas uzkodām,
Baltā maize piedevām.(...)
Termosu sev līdzi nes,
Kas grib „mati”2 padzerties:
Lapas grebtā ķirbītī
Izmirkst karstā ūdenī.
Pēc to sūc pa stobriņu
Patukšojot trauciņu.
Ūdeni lej atkal klāt,
Nu var citiem piedāvāt:
Draugu barā brīdis jauks –
Apkārt ceļo „mates” trauks.”

Arī mēs bijām kopā kā draugi, kaut šoreiz mates dzeršana izpalika. Bet nacionālajai piederībai ir milzīgs vienojošs spēks. Arī tāpēc ceram, ka mums izdosies Argentīnā apciemot vēl kādu latvieti, lai nodotu šo netveramo, bet mīļo sveicienu no mājām.

1 Spāņu val. izrunā „va’liha” – čemodāns.
2 Mate – Paragvajas krūma lapu tēja, iemīļota Paragvajā, Argentīnā, Urugvajā.

No comments:

Post a Comment