Tieši tā šeit nokļuvušas arī 2 tagad jau cienījama vecuma dāmas Dzintra (Argentīnas pasē viņa gan kļuvusi par Daintru) un Mirdza, kuras satiekot vairāk klausījāmies viņu stāstos, jo mums daudz jauna ko stāstīt nebija, tā kā viņas Latvijas ziņām rūpīgi seko līdzi. Turklāt kā jau visiem, kam mūža pieredze tik liela, stāstu ir daudz un gandrīz visas pārmaiņas Argentīnā pēdējā gs. laikā, viņas vairāk vai mazāk izbaudījušas uz savas ādas. Tik interesanti kā mūsu vecvecāku stāsti! Daudzi no tiem apkopoti grāmatā „Latvieši Argentīnā”, taču neformālākā formā pirmo pieredzi, cenšoties iedzīvoties šajā zemē, pauž Mirdzas dzejoļi. Tā, piemēram, tajos aprakstīti joki, argentīniešiem cenšoties saprast latviešu vārdus:
„Atbraucējus vētīja,
Dokumentus pētīja. (...)
Vārdi, kas ir tulkojami,
Spāņu vīzē ierakstāmi.
Juris tā par „Horhe” tiek,
Jānim „Huan[a]” vārdu liek. (...)
Rakstot vārdu Valija1
Ierēdnītei jāsmaida:
Meičai laikam uzlikts sods –
„Čemodāna” vārds tai dots ...”
Daļa no pantiņiem sasaucas arī ar mūsu pirmajiem iespaidiem par atšķirīgo, neparasto ļoti triviālās lietās, jo bez tām jau neiztikt Dokumentus pētīja. (...)
Vārdi, kas ir tulkojami,
Spāņu vīzē ierakstāmi.
Juris tā par „Horhe” tiek,
Jānim „Huan[a]” vārdu liek. (...)
Rakstot vārdu Valija1
Ierēdnītei jāsmaida:
Meičai laikam uzlikts sods –
„Čemodāna” vārds tai dots ...”
„Vērša gaļu parasti
Lieto argentīnieši:
Cep uz oglēm gatavus
Govju ribu gabalus;
Lopu iekšas uzkodām,
Baltā maize piedevām.(...)
Termosu sev līdzi nes,
Kas grib „mati”2 padzerties:
Lapas grebtā ķirbītī
Izmirkst karstā ūdenī.
Pēc to sūc pa stobriņu
Patukšojot trauciņu.
Lieto argentīnieši:
Cep uz oglēm gatavus
Govju ribu gabalus;
Lopu iekšas uzkodām,
Baltā maize piedevām.(...)
Termosu sev līdzi nes,
Kas grib „mati”2 padzerties:
Lapas grebtā ķirbītī
Izmirkst karstā ūdenī.
Pēc to sūc pa stobriņu
Patukšojot trauciņu.
Ūdeni lej atkal klāt,
Nu var citiem piedāvāt:
Draugu barā brīdis jauks –
Apkārt ceļo „mates” trauks.”
Nu var citiem piedāvāt:
Draugu barā brīdis jauks –
Apkārt ceļo „mates” trauks.”
Arī mēs bijām kopā kā draugi, kaut šoreiz mates dzeršana izpalika. Bet nacionālajai piederībai ir milzīgs vienojošs spēks. Arī tāpēc ceram, ka mums izdosies Argentīnā apciemot vēl kādu latvieti, lai nodotu šo netveramo, bet mīļo sveicienu no mājām.
1 Spāņu val. izrunā „va’liha” – čemodāns.
2 Mate – Paragvajas krūma lapu tēja, iemīļota Paragvajā, Argentīnā, Urugvajā.
No comments:
Post a Comment