Latvieši Buenosairesā: otrais cēliens

Kaut Latvija ir maza un nereti šķiet, ka visi kaut kādā veidā ir savstarpēji pazīstami, mums tomēr bija jāatbrauc uz Argentīnu, lai iepazītos ar latviešu meiteni Elīnu. Paziņu un draugu tīmekļa vietne draugiem.lv nostrādāja teicami, un meitene, mūs personīgi vēl nepazīstot, uzreiz piedāvāja naktsmājas savā Buenosairesas dzīvoklī. Tajā viņa kopā ar savu argentīniešu zēndraugu jau ievākusies, kaut gan saimnieki pabeigt remontu un izvākt mantas vēl nav paguvuši. Bet neviens nesteidzas, jo tāds dzīvoklis ir tikai lieta, kas nav prioritāte šejieniešiem. Nevarot neizmantot šo uzaicinājumu, devāmies ciemos un uzzinājām ... Elīnu uz Argentīnu pirms pāris gadiem atveda jaunības trakums un vēlme iepazīt tālo zemi. Abas ar draudzeni kādu dienu nopirka biļetes un, pienākot noteiktajam datumam, devās ceļā, nezinot, ko īsti viņas te darīs. Gāja visādi, pilsēta un cilvēki tika iepazīti no dažādām pusēm – gan dzīvojoties kopā ar studentiem, gan izbaudot, kā tas ir palikt bez jumta virs galvas (Buenosairesā un tās daudzajās piepilsētās šādi dzīvo daudz cilvēku, tai skaitā bērni), gan uzzinot, cik ļoti Argentīnas bagātākajiem cilvēkiem pašsaprotami šķiet mājkalpotāji (tādēļ, piemēram, viņu dzīvokļos gaismu iespējams ieslēgt tikai no virtuves puses, jo paredzēts, ka to dara mājkalpotāja). Tagad Elīnas gads paiet gandrīz vienās vasarās, jo no jūlija līdz septembrim viņa strādā par gidi kādā Latvijas tūrisma aģentūrā, bet pārējo laiku par sapelnīto naudu dzīvo Buenosairesā vai apceļo citas Dienvidamerikas valstis. Šogad Elīnai arī uznākusi iedvesma mācīties glezniecību, un Argentīnas priekšrocība ir tāda, ka augstākā izglītība te visiem ir par brīvu. Tāpat valsts nodrošina arī bezmaksas medicīniskos pakalpojumus (tai pat laikā, protams, pastāv arī privātprakses un privātās slimnīcas), kuriem no Elīnas un Līgas pieredzes nav ne vainas. Šķiet, Elīna ir labi apguvusi šejienes kultūras principus – no rīta labi izgulēties, lai visi ir labā omā, ka nekas traks jau nenotiek, ja nesanāk pareizi aprēķināt laiku un tikšanos nokavēt gandrīz par stundu un diena nav izniekota, ja lielāko tās daļu esam pavadījuši sarunās un kopīgi piknikojot, zvilnot zālītē. Neskatoties uz to, viņai tāpat kā mums patīk iet kājām, izpriecāties „laistoties” ar putām pasākumā, ko šejienieši sauc par „murgu” (tas notiek karnevāla ietvaros – ar dejām un putām), stopot, iepazīt un izmēģināt pašai daudz ko jaunu, kas tik citāds mājās. Pats par sevi, tieši tāds un ne citāds, viss, kas padara mūsu skatu uz pasauli plašāku, mums kopā visiem liekas - IR TĀ VĒRTS!

mēs un elīna un keko