Izpaužamies radoši arī citos veidos – Ingus bildē, Madara taisa apsveikuma kartiņas, Līga ada, pamanot, ka daži jaunieši, kas nāk no Buenosairesas, šādiem laika apstākļiem nemaz nav sagatavojušies. Līna, savukārt, ir pirmā, kas aizraujas, uzzinot vietējo kristiešu ideju izdot īpašu Bībeli, kas ietvertu stāstu par Ušuajas pilsētas pirmssākumiem, un uzdāvināt tās katrai šajā pilsētā dzīvojošajai ģimenei. Izrādās, pirmie ieceļotāji, kas te apmetušies uz dzīvi, bijuši anglikāņu misionāri, un, viņiem pateicoties, te palēnām radās pilsēta. (Ušuaja dibināta 1884.gadā un šobrīd te dzīvo ~ 50 tūkst. cilvēku.)
Lai atgādinātu šo vēsturisko patiesību, iecerēts šis projekts, kura tapšanā esam iesaistījušies par spīti tam, ka nebūsim tā realizētāji. Taču arī plānot projekta soļus, nepieciešamos resursus, ko un kā iesaistīt u.tml. un piedalīties šāda liela projekta iesākumā ir aizraujoši, ticot, ka tā rezultāts ietekmēs daudzus. Tāpat arī vesels notikums bija, piedalīšanās vietējā radio pārraidē, kuras vadītājs īsti relaksētā Latīņamerikas stilā iepazīstināja ar mums klausītājus un iesaistīja mūs sarunā par dažādiem vietējiem notikumiem. Mēs improvizējam līdzi.
Madarai, izstāstot, ka viņa aizraujas ar žurnālistiku, uzreiz tika dota iespēja uzjautāt jebko pārraides vadītājam. Viņa lūdza nosaukt 3 lietas, kāpēc ir labi dzīvot te. „Miers, debesis un miers un debesis kopā,” skanēja atbilde. Patiešām ik dienu mainīgās debesis un šīs pilsētas mieru, ko tik apņēmīgi sargā tuvējie kalni, esam šajā laikā izbaudījuši arī mēs. Varbūt arī tāpēc mums gribas palikt te ilgāk? Varbūt arī tāpēc, ka tālāk vairs īsti kurp doties nav (tā kā ekspedīcijā uz Antarktīdu netaisāmies)? Būs jāgriežas atpakaļ. Taču vēl gribas uzkavēties, sakārtot domas, rast kādu atbildi uz neatbildētajiem jautājumiem un arī vienkārši priecāties par viens otra draudzību un katru mirkli, kad varam te būt, šo skaistumu redzēt un just.
No comments:
Post a Comment