Dienvidu ēra jau kadu laiku ir noslēgusies. Jūlija otraja puse pavadijam pāris nedēļas pašos Argentīnas Ziemeļos - Formosas provincē. Devāmies tur kopā ar cilvēku grupu no organizācijām - "Jaunatne ar Misiju" un "Panal del Desierto", lai pavadītu pāris nedēļas pie tobas cilts indiāņiem (vai aborigēniem kā tos šeit sauc) - iepazītos, palīdzetu ar praktiskiem darbiem, sniegtu kādus padomus (to gan vairāk darīja argentīnieši) un vienkārši pavadītu kopēju laiku. Paši dzīvojām katoļu konventa sīkā ciematiņā, kas saucas Mision Tacaagle, netālu no Paragvajas robežas.
Tobas indiāņi ir viena no ciltīm, kas apdzīvo Argentīnas Ziemeļu provinces - Formosu, Chaco un Santa Fe. No citām ciltīm tie atšķiras ar to, ka ir diezgan sabiedriski un salīdzinoši atvērti, labprāt apgūst ko jaunu. Agrākās nomadu, mednieku un zvejotaju cilts šodienas dzīve atšķiras no tā, kāda tā bija pirms šejienes - meži tika izcirsti un upes piesārņotas. Tomēr viņi ir, pastāv, runā savā valodā (kas ir pilnigi atšķirīga no spāņu) un praktizē to, kas atlicis no viņu kultūras
Mision Tacaagle tobu sadzīve ir komūnas. Nelielas mājiņas, uzslietas no palmu stumbriem. Zeme tiem pieder kopīgi, un viņu kopā sadzīvošanu "diriģē" vecākais, virsaitis, kopā ar citiem cilts vīriešiem. Ikdiena tobam paiet visai lēna ritmā - sievietes loma ir būt mājas dvēselei, rūpēties par bērniem (kuru vidusmēra ģimenē ir vismaz 7), ēdienu gatavošanu (kas pārsvara notiek uz ugunskura), drēbju mazgāšanu un rokdarbu izstrādāšanu pārdošanai. Vīrieši savukārt sēžas uz saviem močiem vai riteņiem, kas nu kuram ir, un dodas rosīties ārpus mājas dažādos sezonas darbos. Vai apspriest ko svarīgu.
Tobam ļoti patīk dejot, un dievkalpojumos viņi dzied un dejo aptuveni 85% laika. Pārējais laiks tiek atvēlēts uzrunām, kuras izskan lielākoties no vīriešu puses. Mūzikas žanrs viņu garigai vai Dieva slavēšanas muzikai nedaudz atgādina pašmāju grupu "Svešie". Kolorīta tauta. Daudz manipulēta. Daudzējādos veidos diskriminēta, bet skaista. Tik skaista kā rets dārgakmens.
No comments:
Post a Comment